IT AI un Datorzinātņu Termini Latviešu Valodā

 

Sagataves kā rakstīt daļas no zinātniska raksta

https://overleaf.writefull.com/palette.html

 

Ārējie resursi

  1. https://termini.gov.lv/

  2. http://digitalis.lv/term.php?term=score&lang=EN

  3. https://translate.tilde.com/#/

  4. LU materiāli un termini: https://drive.google.com/drive/folders/1GF1NPlxbELqw1WHhg3SXs8XL1AgpDdRl

 

Termini


 

 

Darbos nedrīkst lietot vārdus:

 

Definīcijas

 

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts (MI) ir zinātnes joma, kas pēta digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu sistēmas, kas spēj veikt uzdevumus, par kuriem parasti tiek uzskatīts, ka to paveikšanai nepieciešams cilvēka intelekts.

Algoritms

Algoritms ir veicamo darbību priekšraksts kāda noteikta rezultāta sasniegšanai vai uzdevuma risināšanai. Algoritmu veido pēc stingriem noteikumiem veicamu darbību virkne, kuras izpildot iegūst vajadzīgo rezultātu. Algoritms netiek apmācīts, bet modelis var būt tā sastāvdaļa.

Modelis

Matemātisks risinājums jeb problēmsituācijas modelēšana izmantojot matemātiskus paņēmienus. Modelis var būt daļa no algoritma. Modeli apmāca, balstoties uz datiem vai arī to var sastādīt, izmantojot esošas matemātikas, fizikas vai citu dabaszinātņu teorijas. Modelis parasti nesatur programmēšanas likumus.

Mākslīgie Neironu tīkli

Mākslīgie Neironu tīkli ir matemātiskā modeļa paveids, kura darbības principā ir lineārās transformācijas un nelineāras funkcijas, kuras var modelēt sarežītus nelineārus datus un sakarības.

Ģeneratīvais mākslīgais intelekts

Satura ģenerēšanas tehnoloģija, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu tekstu, video, datora pirmkodu attēlus, skaņas, mūziku vai jebkādus citus materiālus, kuru veidošanai parasti tiek uzskatīts, ka nepieciešamas cilvēka radošās spējas. Kā ievades dati var būt citu mākslinieku darbi, teksta vaicājumi, skices vai arī var radīt jaunu saturu arī nejauši.

Mašīnmācīšanās

Mākslīgā intelekta metode, kur modeļi tiek veidoti tā, ka tie tiek apmācīti, izmantojot datus.

Dziļā mašīnmācīšanās

Mašīnmācīšanās paveids, kurā tiek pieņemts, ka palielinot apmācāmo parametru skaitu un modeļa izmēru ar tiem pašiem datiem var iegūt precīzāku rezultātu. Parasti šādi modeļi ir mākslīgie neironu tīkli ar tūkstošiem slāņu.

Mākslīgā intelekta rīki

Datorprogrammas, kas spēj veikt uzdevumus, kas parasti prasītu cilvēka intelektu.

Lielie valodu modeļi

Neironu tīklu paveids, kas izmanto lielu apjomu nestrukturētu valodas datu un dziļo mašīnmācīšanos, lai modelētu cilvēka dabīgo valodu. Nereti ar šo terminu tiek aprakstītas arī čatam pielāgoti valodas modeļi, bet tie ir atšķirīgi ar to, ka pēc valodas modeļa apmācības, tiem piemāca klāt arī čatam līdzīgu uzvedību.

MI rīku halucinācijas

MI halucinācijas ir nepareizi vai maldinoši rezultāti, kurus sniedz MI ģenerēšanas rīki. Šīs kļūdas izraisa nepareizs valodas modeļu pielietojums. Valodas modeļi nav paredzēti precīzu darbību veikšanai, bet tikai ticamu nākamo vārdu prognozei. Valodas modeļus var pielāgot specifisku uzdevumu veikšanai izmantojot apmācību.

Dziļviltojums

Dziļviltojums ir digitālu attēlu vai video manipulāciju tehnoloģija, kas izmanto MI un mašīnmācīšanos, īpaši dziļo mācīšanos, lai radītu pārliecinošus, bet viltotus vizuālos un audio materiālus un citus biometrisko datu viltojumus.

Vaicājums

Vaicājums (prompt) ir lietotāja mijiedarbība ar MI rīkiem, visbiežāk jautājuma, teksta vai piemēra veidā un aicina valodā balstītu sistēmu veikt konkrētu darbību. Vaicājumiem jābūt strukturizētiem un jāsatur ļoti daudz informāciju no kuras modelim ģenerēt atbildi, lai iegūtu kvalitatīvu rezultātu.