C F Am G Es redzu Tevi ik saullēktā, Kad rīta krāsas brīnišķās mirdz Tavās acīs, Kad diena aust, mostas pasaule, Veros debesīs un saku es: Tu esi skaists!
Tavs spēks ir redzams naktī zvaigžņotā, Kur traucas planētas un galaktikas spožās; Tās apbrīnoju, zvaigžņu apmirdzēts, Tās apliecina, kāds esi Tu: Tu esi skaists! Ū... Tu esi skaists!
Es redzu Tevi krustā pienaglotu - Tu asiņoji, miri, par mani augšāmcēlies; Un tagad valdi tronī debesīs, Drīz nāksim mājās mēs - Tu esi skaists! Ū... Tu esi skaists! Ū...
Kad nāksim mēs mūžīb’s krastmalā, Kur nāve būs tik atmiņās, kur asaru nebūs, Tad kāzu zvanu skaņas atskanēs, Nāks līgava pie Tevis, dziedāsim:
Tu esi skaists, Tu esi skaists, Tu esi skaists, Tu esi skaists!
Es redzu Tevi, Tu esi skaists, Tu esi skaists, Tu esi skaists!